Nereti uzņēmuma norēķinu kontā regulāri atrodas brīvi naudas līdzekļi vairāku tūkstošu vai pat simtu tūkstošu apmērā. Tomēr ir vērts izvērtēt, vai un cik lielu naudas summu ir vērts turēt kontā neplānotiem izdevumiem.

Finanšu rezerve kā drošības spilvens

Uzņēmuma brīvo finanšu rezerves nodrošina tā elastību, palīdz segt neparedzētus izdevumus un dod iespēju operatīvi izmantot iepriekš neparedzētas biznesa vai investīciju iespējas.

Tomēr ir vērts izsvērt būtisku faktoru – vai patiesi visai šai naudai ir nepārtraukti jāatrodas norēķinu kontā? Jo nauda, kas netiek laista apgrozībā nepelna.

Nauda kontā rada drošību, bet tā var būt arī neizmantota iespēja.

Lai nauda pelna naudu, neradot riskus

Ja ir zināms, ka daļa uzņēmuma līdzekļu tuvākajos mēnešos nebūs nepieciešama, viena no vienkāršākajām papildus peļņas iespējām ir īstermiņa termiņdepozīts.

Piemēram, pie 2,20 % gada procentu likmes:

• 20 000 eiro noguldot uz 3 mēnešiem var ienest aptuveni 110 eiro;
• 100 000 eiro noguldot uz 3 mēnešiem var ienest aptuveni 550 eiro.

Sākotnēji noteikti šķiet, ka 110 vai 550 eiro 3 mēnešu laikā nav būtiska peļņa, lai samazinātu savu drošības spilvenu. Tomēr ilgtermiņā arī šīs summas var veidot būtisku pienesumu uzņēmuma izaugsmē un nākotnes finanšu plānošanā.

Neizmantota iespēja = zaudējums

Ja ir plānots, ka konkrēta naudas summa vairākus mēnešus stāvēs kontā un visticamāk netiks izmantota, kāpēc ļaut tai stāvēt pilnībā bez pienesuma?

Ikvienam uzņēmējam jāatceras, ka nauda ir būtisks resurss, ko jāizmanto gudri. Pat sākotnēji nebūtiskas summas ilgtermiņā var veidot ievērojamas izmaiņas kopējā uzņēmuma finanšu plūsmā un plānošanā. Jo lielāki ir brīvie līdzekļi un jo ilgāk tie netiek izmantoti, jo lielāka kļūst neizmantotā peļņas iespēja.

Savā ziņā tie jau kļūst par zaudējumiem.

Lēmumi jāpieņem gudri

Protams, jāņem vērā iespējamība, ka šī nauda pēkšņi tomēr ir nepieciešama. Ko tad?

Jo finanšu rezerves tiek veidotas tieši ar šo mērķi – lai būtu līdzekļi neparedzētām situācijām.

Tāpēc depozīts nav risinājums visai uzņēmuma naudai pēc principa “noguldām visu un aizmirstām”.

Ja iepriekš ir veikta brīvo līdzekļu plūsmas analīze, uz tās pamata var veidot potenciālu nākotnes prognozi.

Pirms noguldījuma veikšanas ir jāizvērtē:

• cik liela ir nepieciešamā finanšu rezerve;
• kad konkrētā nauda varētu būt nepieciešama;
• kādi ir pirmstermiņa izņemšanas vai pārtraukšanas nosacījumi.

Piemēram, lielākajai daļai banku termiņdepozīta nosacījumos noteikts, ka noguldījuma pirmstermiņa pārtraukšanas gadījumā uzņēmums nesaņem paredzētos depozīta procentus. Citiem vārdiem sakot, naudu iespējams izmantot, nenopelnot procentus, bet arī neko nezaudējot.

Šādā gadījumā vienīgais risks ir nenopelnīti iespējamie peļņas procenti, bet zaudēts netiek nekas.

Attiecīgi būtiskākais jautājums nav – noguldīt vai atstāt kontā brīvi pieejamu, bet gan – cik daudz naudas uzņēmumam patiešām nepieciešams turēt brīvi pieejamu. Un uz kādiem noteikumiem izvēlēties savus brīvos līdzekļus noguldīt.

Kādas ir uzņēmumu termiņnoguldījumu likmes?

Zemāk apkopojām šā gada septembrī uzņēmumiem pieejamās eiro termiņnoguldījumu gada procentu likmes*:

Swedbank no 0,01 eiro:

• 3 mēn = 1,90%
• 6 mēn = 2,00%
• 12 mēn = 2,20%

SEB banka sākot no 500 eiro:

• 3 mēn = 1,80%
• 6 mēn = 1,90%
• 12 mēn = 2,00%

Luminor sākot no 500 eiro:

• 3 mēn = 2,00%
• 6 mēn = 2,00%
• 12 mēn = 2,20%

Citadele sākot no 100 eiro:

• 3 mēn = 1,95%
• 6 mēn = 2,00%
• 12 mēn = 2,20%

* Atgādinām, ka šīs likmes ir informatīvas un var mainīties. Pirms lēmuma pieņemšanas vienmēr jāpārbauda konkrētās bankas aktuālais piedāvājums un nosacījumi.